Uzdevums Nr.1
Ābols.
Šis uzdevums iekustina Tavu atmiņu, liekot atcerēties caur vizualizētu tēlu sajūtas, kādas jau esi piedzīvojis iepriekš.
SVEICIENS!!!
Dvēseles ceļojumi
jeb sarunas par dzīvēm kopā ar Ievu Apsīti
jeb sarunas par dzīvēm kopā ar Ievu Apsīti
Šis uzdevums iekustina Tavu atmiņu, liekot atcerēties caur vizualizētu tēlu sajūtas, kādas jau esi piedzīvojis iepriekš.
Ābols bija ļoti reāls,sulīgs,saldi-skābs,garšīgs!tas karājās kokā ar daudziem citiem āboliem,es to noplūcu!tas bija sarkans,ar pat melnu mizu un vienu gaišāku sānu!smaržoja!iztēloties nebija grūti,siekalu pilna mute!
Labdien! Ābolu vizuāli tā kā neredzēju, bet zināju, ka tas man ir rokās, ka tas ir zaļš “antonovka”, un ļoti sulīgs. Smaržu nejutu, bet, kad sākāt runāt par tā košanu, tad mutē saskrēja siekalas, un arī nodrebinājos, jo zināju, ka tas ir ļoti skābs.
Prieks, ka izdevās. :)
Mēs katrs informāciju saņemam atšķirīgi – vieni redz bildīti, citi redz uzrakstītus vārdus, citi, tāpat kā Jūs, zin. Vēl var būt tā, ka dzird – it kā kāds to teiktu priekšā. Ir arī tādi, kuri gan redz, gan dzird, gan zin. Veidi ir dažādi. Ja saprotam, kā uztveram informāciju, tad vieglāk un ātrāk ir ejot atpakaļ pagātnē. :)
Lai Jums izdodas arī turpmākie uzdevumi!
Ābols ļoti dzīvs. Sarkans, smaržīgs spīdīgs uz šķīvja. Garšo ļoti forši,salds un sulīgs. Sula izsprāga no ābola. Pilna mute siekalu….
Sveika, Ieva!
Mans ābols bija redzams kā reāls, dzīvs, pats grozījās uz riņķi,
Tas bija dzelteni rozīgi-sārts, liels un svaigs, smaržoja ļoti labi un nokodos lielu gabalu, garšoja labi, bija arī sēkliņas, tās apēdu arī! Gribējās nokosties vēl, to arī izdarīju!
Ābolu redzēju dzīvu/reālu.Sarkanu vienā pusē, zaļu – gar sāniem. Tāds kā iespīdums bija arī. Likās,ka tas ir ciets. Tas tā kā gaisā lēni rotēja. Kaut kā uzreiz to redzēju arī iekostu (pirms vēl vajadzēja iekosties pašai), koduma vieta bija mazliet oksidējusies – brūnīga.
Kad vajadzēja pasmaržot, smaržu nejutu, telpas smarža,kurā atrados, tomēr vairāk bija klātesoša.
Iekožoties, tas bija sulīgs, skābeni salds (atgādināja tos ābolus, kurus bērnībā piemājas pagalma ābelē mēdzām ēstvēl pusgatavus), sariesās siekalas.
Vai no tā par kaut ko var spriest?
Redzēju reālu ābolu un zināju, ka tas spēcīgi smaržo un ir salds. Iespējams, ka tas izdevās labi, jo tagad ir rudens un es, pērkot ābolus, tos vienmēr pasmaržoju. Man patīk smaržojoši āboli. Un vēl, es pirms stundas biju apēdusi ābolu. Saldu un garšīgu.